Milana Horāka sprediķis

Beidzot — topiet stipri savā Kungā un Viņa varenajā spēkā. Bruņojieties ar visiem Dieva ieročiem, lai jūs varētu pretī stāties velna viltībām. Jo ne pret miesu un asinīm mums jācīnās, bet pret valdībām un varām, šīs tumsības pasaules valdniekiem un pret ļaunajiem gariem pasaules telpā. Tāpēc satveriet visus Dieva ieročus, lai jūs būtu spēcīgi pretī stāties ļaunajā dienā un, visu uzvarējuši, varētu pastāvēt. Tātad stāviet, savus gurnus apjozuši ar patiesību, tērpušies taisnības bruņās, kājas apāvuši ar apņemšanos kalpot miera evaņģēlijam; bez visa tā satveriet ticības vairogu, ar ko jūs varēsit dzēst visas ļaunā ugunīgās bultas. Ņemiet arī pestīšanas bruņu cepuri un Gara zobenu, tas ir, Dieva vārdu.

(Efeziešiem 6,10–17)

Mīļie draugi!

Apustuļa Pāvila Dieva ieroču apraksts — viena no zināmākajām Bībeles vietām. Daudz jau tika domāts, rakstīts, sludināts par to. Kā kristieši — ja pat arī nezinām precīzi Pāvila vārdus vai par to nekad neesam domājuši — meklējam un uztveram Dieva ieročus:

Mēs apjožam savus gurnus ar patiesību. Ja atzīstam patiesību, domājam patiesībā, runājam patiesību, rīkojamies pēc patiesības, tad stāvam savā dzīvē stingri un nekas nevar mūs apgāzt.

Mēs tērpjamies taisnības bruņās. Grieķu oriģināls runā precīzāk par krūšu bruņām, sirdi sargājošām bruņām, un taisnīga cilvēka sirdi nemoka aizdomas un bailes.

Mēs apaujam kājas ar apņemšanos kalpot miera evaņģēlijam. Ja ilgojamies pēc patiesības un taisnības, tad viegli aizdegamies ar naidu pret meliem vai ar taisnīgām dusmām. Taču ar to nevaram atvest cilvēkus uz pareizā ceļa vai padarīt pasauli labāku — un tāpēc meklējam miermīlību.

Mēs satveram ticības vairogu, ar ko dzēsīsim ļaunā bultas. Ja ticam, tad neklausāmies apmelojumos un iečukstējumos, kuri nāk no ļaunā.

Mēs ņemam pestīšanas bruņucepuri. Bruņucepure sargā galvu, un pestīšanas noteiktība sargā mūsu domas, lai nepazaudētu virzienu un īstenību.

Mēs satveram arī Dieva vārdu kā Gara zobenu. Mēs mēģinām nerunāt un nedarīt tikai to, ko esam saņēmuši kā mācību vai pavēli no citiem, bet meklējam saprast, ko pats Dievs šeit un tagad grib runāt un darīt.

To visu mēs zinām, vai vismaz nojaušam. Taču, ja domājam par to cīņu pret ļaunajiem gariem, pret tumsības valdībām un varām, mēs jūtam nedrošību un šaubas, jūtamies noguruši un vāji, lai cīnītos pret visu elli. Viena lieta ir satvert Dieva ieročus, tas ir garīgais vingrinājums, ko varam darīt sevī paši, un cita lieta ir iet cīņā.

Bet nav.

Kā gaismai, kas sāk spīdēt tumsībā, nav jācīnās pret tumsību, jo visur, kur ir gaisma, ir tumsība jau uzvarēta — tā cilvēkam, kurš satver Dieva ieročus, nav jāiet kaut kur cīņā, bet — kā Pāvils teic — jāstāv. Meklēdami Dieva ieročus, mēs jau ejam cīņā, un satverdami Dieva ieročus, mēs jau uzvaram.

Jā, lai ir tā.


Milans Horāks, 25. oktobrī, 2020