Kristus un bērnišķie spēki cilvēkā

… Šobrīd cilvēkā atrodas “bērnišķā” daļa un “pieaugusī” daļa. Pieaugusī daļa ir caurausta ar luciferiskajiem spēkiem, un tie darbojas jau kopš pirmā [cilvēka] iedīgļa veidošanās mirkļa. Luciferiskie spēki caurauž jau bērnu, tāpēc parasti dzīvē nevar izpausties cilvēkā agrākos laikos, vēl pirms luciferiskās ietekmes, iedēstītais. Tas atkal jāuzmodina Kristus spēkam. Kristus spēkam jāsavienojas ar labākajiem cilvēka dabas bērnišķajiem spēkiem. Tas nedrīkst savienoties ar spējām, kuras cilvēks ir sabojājis, kuras ceļas vienīgi no tīrā intelekta radītās gudrības. Kristus spēkam jāsavienojas ar to, kas palicis no seno laiku cilvēka bērnišķās dabas. Tas ir labākais cilvēkā. Kristum tas atkal jāatdzīvina un, izejot no tā, jāapaugļo viss pārējais [cilvēks].


“Tad mācekļu starpā izraisījās strīds, kurš viņu vidū būtu lielākais.” Tas nozīmē: kurš ir vispiemērotākais, lai uzņemtu sevī Kristus impulsu. “Bet, tā kā Jēzus zināja viņu sirds domas, viņš paņēma bērnu, nolika to sev blakus un teica: “Kurš šo bērnu uzņems manā vārdā,” – tas nozīmē: kurš Kristus vārdā savienosies ar to, kas palicis no pirmsluciferiskajiem laikiem, “tas uzņems mani, un kurš mani uzņems, tas uzņems to, kurš mani sūtījis,” (Lūkas 9, 46-48) – tas nozīmē: kurš šo cilvēka daļu ir sūtījis uz Zemi. Jūs redzat, cik liela nozīme šeit dota tam, kas cilvēka dabā ir palicis bērnišķs un kas jāsaudzē un jālolo.


____________________________ R. Šteiners, "Apcerējumi par Lūkas evaņģēliju" (GA 114/10)