LAIKMETU MIJA UN LABĀ VĒSTS

Kas īsti ir “labā griba”? Okultismā labā griba nozīmē rīcību, kas vadās pēc gara, meditatīvi saskaņojot savus nodomus ar garīgajām hierarhijām. Drudžainai aktivitātei, turklāt nesaskaņotai ar garīgās pasaules impulsiem, šajā ziņā nav nekā kopīga ar labo gribu. Nekas cits kā tikai nodošanās garīgajai pasaulei var padarīt kādu veikumu auglīgu."


(Rūdolfs Šteiners)

 

 

 

Vispirms mēģināsim iztēloties, ko cilvēkiem nozīmē novērsties no garīgās vadības? Gadu tūkstošiem viņi bija raduši izpildīt tikai dievu, priesteru, ķēniņu, virsaišu vai uzraugu norādījumus un pavēles un, ja arī mēģināja tos pārkāpt vai nepildīt, tūlīt tika bargi sodīti par to.


Tas nozīmē, ka brīdī, kad saikne starp dievišķo vadību un cilvēkiem tika pārrauta, labvēlīgo dievu un padomdevēju vietu ieņēma citas, zemākas garīgās būtnes, kuras nebūt nebija ieinteresētas cilvēku patstāvībā, toties labprāt izmantoja viņu tieksmi pēc svešas vadības saviem nolūkiem. Tās atrada pieeju cilvēkam caur viņa zemapziņu. Tādēļ cilvēka priekšā pavērās neskaitāmi maldu ceļi. Mazais ego jau bija noteiktā mērā attīstīts un, palicis bez gudras vadības, padevās visiem kārdinājumiem, ļaujot vaļu viszemākajām kaislībām. Neskaitāmi dēmoni apsēda cilvēkus, mulsināja viņus un lika kalpot sev kā elkiem, ar asiņainiem upuriem un neķītrām izdarībām. Cilvēki kļuva arvien slimāki un bezpalīdzīgāki. Laikā, kad cilvēces likteņa svārsts sasniedza vēsturiski zemāko un garīgā nozīmē vistumšāko punktu, izmisušo cilvēku lūgšanas un vaimanas skanēja pār visu Zemi, un nebija neviena, kurš varēja tiem palīdzēt. Nebija vairs zināms, vai pravietojums par Pestītāju joprojām ir spēkā, un, ja arī būtu, šī notikuma dienu un stundu nezināja neviens.


Lūk, šeit mēs sasniedzam Laikmetu miju – vēsturisku brīdi, līdz kuram sniedzas seno mītu aprakstītie notikumi un kas savulaik tika atzīts par Jaunās ēras atskaites punktu, jo tajā brīdī piepildījās gadu tūkstošiem cilvēcei sludinātais un visās tautās ar cerību gaidītais apsolījums. Šo prieka vēsti nabaga gani saņēma no Dieva eņģeļa: “Redziet, es jums pasludinu lielu prieku, kas jāaiznes visai cilvēcei, jo jums šodien ir dzimis Pestītājs, kas ir Kristus, Kungs… Un pēkšņi ap eņģeli bija debesu kori; tie slavēja Dievu un sauca: Dieva atklāsme augstienēs, miers uz zemes cilvēkiem, kuriem labā griba.” (Lūkas 2: 10-14)


Zinot šī notikuma priekšvēsturi un tā nozīmi visiem nākamajiem laikiem, nevar nejust līdzi ganu lielajam priekam. Lai arī kopš tā brīža līdz Tumšā laikmeta beigām vēl jāpaiet gandrīz 2000 gadiem, tomēr jaunā gaisma uz Zemes ir iedegusies, un tai būs augt. Pēc 30 gadiem Jēzus no Jāņa Kristītāja saņems kristīšanas rituālu Jordānas upē, un tajā mirklī viņā iemājos Kristus, Logoss, Dieva dēls. Dievišķā būtne – Kristus – savienosies ar cilvēku – Jēzu. Debesis un Zeme apvienosies vienā būtnē, un tādejādi tiks ielikts pamats Zemes un cilvēces apgarošanas procesam. Vēl pēc 3 gadiem, izgājis cauri Golgātas mistērijai, Kristus savienosies ar Zemi, lai kļūtu par tās miesu, dvēseli un garu, lai uz visiem laikiem paliktu saistīts ar Zemes cilvēci kā tās Dziedinātājs, palīgs un neizsīkstošs jaunas dzīvības avots: “Es esmu ar jums visas dienas līdz pasaules galam!” Tie visi ir notikumi, kuru jēgu un nozīmi mums atklāj antroposofija, un, pirmām kārtām, tā parāda, ka šis ir absolūti vienreizējs un visā cilvēces evolūcijā svarīgākais garīgi-fiziskais notikums, kas apturēja Zemes un cilvēces bojāejas procesu un sniedza tai tālākas attīstības iespēju. Pēc pirmajiem Vasarsvētkiem šī labā vēsts visai pasaulei tika sludināta kā Jauna laikmeta un jaunu iespēju sākums. Tā balstījās Kristus vārdos: “Es daru visu jaunu!


Ko tas nozīmē? Vai tas attiecas arī uz mums? Vai mēs varam to ne tikai zināt, bet arī piedzīvot?

 

“Divpadsmit Svētās naktis 
ir izšķirošas visai mūsu nākamā gada dzīvei un liktenim. 
Tajās var tikt iedēstīta mūsu gribas labā sēkla. 
Īpaši svarīgs ir tas, ko mēs uzņemamies Jaungada naktī. 
Šajā naktī mūsu tautas gars uz dažiem mirkļiem atlaiž mūs brīvībā. Un šajos mirkļos mūsu domas uztver visaugstākās hierarhijas, kas sniedz tām īstenošanās spēku.”
(Rūdolfs Šteiners)

 

 

Turpinājums Jaunajā gadā. 


 

Please reload