DIVPADSMIT GADA TIKUMI: DECEMBRIS

DOMU, VALODAS UN JŪTU KONTROLE

kļūst par PATIESĪBAS IZJŪTU

 

Ceļš pie patiesības ir pakāpenisks un pirms katra nākamā pakāpiena uzrodas vai nu kādas aizvērtas durvis, kuras atveras tikai tam, kurš atmin kādu mīklu, vai mums nez no kurienes uzbrūk vairāk- vai mazākgalvainais kaislību pūķis, ko var uzvarēt tikai nocērtot visas viņa galvas, vai pie mūsu kājām pēkšņi paveras aiza, kurai mums jātiek pāri vienīgi uz drosmes spārniem. Jebkurā gadījumā mums kaut kas jāpārvar sevī, lai varētu spert nākamo soli, pacelties uz nākamā dzīves pakāpiena. Ja ieskatās šajos pārbaudījumos precīzāk, tad var atšķirt tādus, kas pieprasa no mums aktīvu domāšanu, spēju pareizi novērtēt situāciju, atšķirt īsto no neīstā, patiesību no meliem u.t.t. Citi skaidri uzrunā mūsu jūtu sfēru – caur bailēm, izmisumu, neticību saviem spēkiem vai otrādi – pašpārliecinātību, lepnumu un uzpūtību. Vēl citi prasa no mums pavisam konkrētu rīcību izšķirošā mirklī, kad nav laika šaubām un pārdomām, bet jārīkojas paļaujoties vienīgi uz kādas augstākas intuitīvas gudrības klātesamību sevī.

 

Dzīves gaitā šādi pārbaudījumi tiek piedāvāti uz katra soļa, bet netikuši ievēroti, apzināti un izanalizēti tie nenes vēlamo augli, kas veicinātu mūsu attīstību un atvieglotu mums pareizo lēmumu pieņemšanu līdzīgās situācijās nākotnē, stiprinot mūsu patiesības izjūtu. Tādēļ mūsu likteni organizējošiem spēkiem šie pārbaudījumi arvien jāatkārto un, mūsu sevišķa akluma un kurluma gadījumos, arvien jākāpina to intensitāte. Tādējādi mēs paši esam praktiski visu savu problēmu radītāji un, kamēr neapzināmies, ka tie paši mēs esam arī to vienīgie risinātāji, bieži noslīdam visneproduktīvākajā upuru un cietēju lomā.

 

Please reload