„Bieži var dzirdēt viedokli, ka modernās garazinātnes grāmatas, kas ir mūsu rīcībā, ir sarakstītas tik grūti saprotamā valodā, ka, lai pilnībā iedzīvotos šajā garazinātnē, nepieciešams pamatīgs sasprindzinājums, visu dvēseles spēku aktivizēšana. Tādēļ ir cilvēki, kuri „labu gribēdami” vienkāršo to, kas ir uzrakstīts tik „smagā stilā”, lai atvieglotu saviem līdzcilvēkiem piekļūšanu antroposofijai. Līdz ar to viņi gan tikai banalizē tās saturu.

Pie garazinātnes būtības pieder tas, ka tā izvirza zināmas prasības attiecībā uz dvēseles aktivitāti; pie tās principā nevar nokļūt vieglā ceļā, jo garazinātnē runa nav par to, lai vienkārši uzņemtu to, kas tai ir sakāms par vienu vai otru lietu; tā ir jāuzņem ar aktīvu dvēseli, tieši caur sasprindzinājumu, tā teikt, „dvēseles sviedros” jāpārstrādā un jāapgūst garazinātnes sniegums.”

Rūdolfs Šteiners (GA 275, S. 26)