(Nav zināms, kad šī intervija notika. Katrā ziņā pirms dažiem gadiem, kad JaunVācija vēl atradās projekta stadijā. Šodien tā ir noteiktā mērā realitāte.)

Sein: Ficeka kungs, Jūs saucat sevi par vizionāru. Vai Jūs varētu dažos teikumos izklāstīt Jūsu vīzijas pamatideju?

Peter Fitzek: Mana vīzija pastāv tajā, ka Vācija var piedzīvot atjaunošanos, ja cilvēki mācīsies uzņemties atbildību par savas dzīves organizāciju, par sabiedrisko struktūru radīšanu, kādas viņi paši sev vēlas. Taču tas var funkcionēt tikai tajā gadījumā, ja cilvēki iepazīsies ar alternatīviem sabiedrības modeļiem un, ja viņiem pietiks gribas pašiem šos modeļus realizēt.

Sein: Vai tas var notikt sadarbībā ar pastāvošo valsti?

Peter Fitzek: Drīzāk ar valsts cilvēkiem. Pati valsts savā pašreizējā formā nepilda savu uzdevumu piedāvāt saviem pilsoņiem dzīves iespējas atbilstoši cilvēka tiesībām, veicināt personības attīstību un radīt iespēju katram piedzīvot individuālo laimi. Šī valsts to vairs nedara, jo tās pamatsistēmas ir veidotas tā, ka lielākā daļa cilvēku strādā nedaudzu personu labā, kurām pieder vara un nauda. Es gribu radīt struktūras, kurās vairs nebūtu iespējams vieniem izcelties pār citiem un kurās katram cilvēkam būtu atvērts ceļš pie laimes un iespēja attīstīt savu personību.

Sein: Kā Jūs redzat šai ziņā izredzes tādai lielpilsētai kā Berlīne? Vai tā nav pārāk liela un inerta, lai tajā varētu realizēt šādas pārmaiņas?

Peter Fitzek: Es teiktu, ka tieši laukos ir grūtāk radīt reģionālo saimniecības apriti. Es domāju, ka to ir vieglāk radīt tieši Berlīnē, jo tur daudzi cilvēki dzīvo cieši kopā, tādēļ viņiem būtu vieglāk apmainīt savā starpā preces un pakalpojumus ar reģionālās naudas starpniecību. Berlīnē ir daudz spirituālo grupu un centru. Tiem tikai jāsaistās savā starpā un jāmācās strādāt pēc jauniem principiem.

Sein: Jūs rakstāt, ka pēc pašreizējās tiesiskās situācijas Vācijai nav likumīgas, tautas pieņemtas konstitūcijas, bet gan tikai Otrajā Pasaules karā uzvarējušo sabiedroto valstu radītais Pamatlikums ar statusu „okupācijas varas tiesiskais līdzeklis”. Jūs pašlaik strādājot pie jaunas Vācijas konstitūcijas projekta. Kādēļ Jūs to darāt?

Peter Fitzek: Īstai valstij jābūt četriem obligātiem komponentiem: valsts tautai, valsts teritorijai, suverēnai varai un valsts konstitūcijai. Ja mēs gribam radīt jaunus institucionālus orgānus JaunVācijai, mums vispirms jāmotivē cilvēki, kuriem ir teorētiskas zināšanas šajā jomā, lai viņi paveiktu to arī praktiski. Kad šie institucionālie orgāni tiks radīti pēc jaunām sistēmām, tad būs pienācis laiks radīt jauno tiesību sistēmu. Tiesību sistēma taču ir vienošanās par to, pēc kādiem noteikumiem mēs gribam sadzīvot savā starpā. Konstitūcija, kas ir pelnījusi šādu nosaukumu, būtu tāda, kas nosaka vispārējos noteikumus, pēc kuriem nevienam cilvēkam, vadoties pēc savām egoistiskām interesēm, pēc peļņas kāres vai pēc kontroles apsvērumiem nav iespējas izmantot un izkalpināt citus cilvēkus, kuri nespēj atpazīt viņu mahinācijas.
Tiem, kuriem ir vairāk varas, naudas un kuri ir sasnieguši augstāku inteliģences pakāpi, jāuzņemas lielāka atbildība par vispārējo tautas labklājību. Jauna tiesiska struktūra būs vajadzīga tikai tik ilgi, kamēr visi cilvēki sapratīs nepieciešamību pašiem uzņemties pilnu atbildību par to, ko viņi dara. Tiesības vajadzīgas tur, kur trūkst ētikas. Un tā kā es pagaidām vēl nevaru gaidīt, lai ikviens cilvēks dzīvotu pēc augstas ētikas principiem, ir vēl nepieciešams radīt vispārējos noteikumus, kas nodrošinātu visu vienlīdzību likuma priekšā un nevienam nekaitētu.

Sein: Un to pēc Jūsu domām Pamatlikums nenodrošina?

Peter Fitzek: Nekādā gadījumā.

Sein: Vai Jūs, lūdzu, nevarētu nosaukt dažas būtiskas pazīmes, kurām būtu jāpiemīt mūsdienām atbilstošai konstitūcijai.

Peter Fitzek: Konstitūcijai būtu jānosaka, pēc kādiem kritērijiem valstī jāfunkcionē naudas sistēmai. Pēc pašreiz darbojošās monetārās sistēmas cilvēki, kuriem pieder daudz, bauda lielākas priekšrocības salīdzinot ar tiem, kuriem pieder maz. Būtu jānosaka, ka valstī tiek izmantots procentu un procentu procentu neapgrūtinātais apmaiņas līdzeklis un pēc kādiem principiem tas nokļūst saimniecības apritē un tajā darbojas.
Nākamais punkts ir tas, ka Pamatlikums un citi likumi ļauj politiķiem, tiesnešiem un dažām citām personām nesodīti rīkoties kļūdaini un pretlikumīgi, jo sistēma viņus aizsargā. Piemēram, pašreizējā konstitūcijā ir rakstīts, ka politiķis par kādu nosodāmu rīcību var tikt iesūdzēts tiesā tikai tad, ja viņš tiek saņemts 24 stundu laikā pēc minētās rīcības īstenošanas. Manuprāt, tieši tām personām, kurām pieder vara pār citiem, jājūt sevišķi liela atbildība, un viņi nedrīkstētu uz likuma pamata izmantot savu varu nelietīgi.

Sein: Kad Jūsu konstitūcijas projekts būs gatavs, kā Jūs domājat īstenot tā popularizēšanu?

Peter Fitzek: Es domāju, ka vispirms cilvēkos jāmodina apziņa tiktāl, lai viņi vispār lasītu jauno konstitūcijas projektu. No VFR iedzīvotājiem labi ja 1% ir lasījuši Pamatlikumu, jo viņiem nav nekādas intereses kaut ko tādu lasīt. Daudzi cilvēki pastāvošās saimnieciskās un finansiālās sistēmas dēļ atrodas situācijā, ko var definēt kā cīņu par eksistenci, tā kā viņiem nepaliek ne laika, ne spēka, ne intereses iedziļināties juridiskos jautājumos. Viņi ir spiesti deleģēt citiem šo savas atbildības daļu. No otras puses tieši viņu politiskās un juridiskās dezintereses dēļ viņus ir tik viegli pārvaldīt un manipulēt. Pirmais solis no šī vāveres riteņa ir pašam uzņemties atbildību par savu dzīvi. Pēc tam cilvēkam būtu jāuzņemas atbildība arī par sabiedrības dzīvi. Viņam jāatpazīst sevi kā valsts organisma sastāvdaļu un jāuzņemas sava loma tajā. Viņam būtu jāsaprot, ka ir svarīgi rūpēties ne tikai pašam par sevi, bet arī par saviem līdzcilvēkiem.

Sein: Vai tieši sakarā ar jaunas konstitūcijas projekta izstrādi nebūtu nepieciešams pieprasīt tautas referendumu par šo jautājumu? Jebkura veida valsts pamats taču ir iespēja tautai nobalsot par kopīgo konstitūciju. Ir jau bijis (tā arī neratificēts) lēmums par ES konstitūciju, kas mums atkal tika uzspiesta. Mums nemaz nav tādas tradīcijas: drīkstēt pašiem izlemt mūsu dzīvi skarošus pamatjautājumus.

Peter Fitzek: Tādēļ es arī domāju, ka to var tikai tauta, kas pati uzņemas atbildību par savas valsts struktūru, rūpes par tās darbību un, kas saprot pati sevi kā valsti. Pamodusies tauta pavisam droši izveidos sev pavisam citu konstitūciju, nekā tā, ko ir izveidojuši cilvēki, kuri to nesaprot. Mums vispirms ir jāattīsta apziņa, piemēram, par jaunu naudas sistēmu, ar kuru mēs varam strādāt daudz brīvāk. Vai arī par valsts modeli, kas funkcionē pilnīgi bez nodokļiem. Ja mēs piedzīvosim, ka tas praktiski funkcionē, tad mēs varēsim iekļaut to arī konstitūcijā. Pagaidām ir gaidāma liela pretestība, jo daudzi netic, ka valsti var organizēt bez nodokļiem.

Sein: Vai šo uzspiesto Pamatlikumu nevar saprast kā pēc Otrā Pasaules kara nepieciešamu pasākumu ar domu iedrošināt vācu tautu uzsākt atjaunošanas darbu?

Peter Fitzek: Es domāju, ka pašlaik mums Vācijā atkal ir milzīga iespēja. Mēs varam sākt visu no jauna ar cilvēkiem, kuri ir gatavi uzņemties atbildību. Kurš negrib uzņemties atbildību, var arī turpmāk pielāgoties vecajai sistēmai. Tās ir viņu tiesības. Tikai mēs paši sakām: tagad pietiek, stop. Citās zemēs to nevar. Citās zemēs būtu nepieciešama revolūcija, lai kaut ko mainītu. Šeit mums tas nav vajadzīgs. Šeit mēs varam pakāpeniski ieaugt jaunajā struktūrā, ko mēs varam paši sev piešķirt. Okupācijas laika statūti ļauj mums to darīt.

Sein: No otras puses, okupācijas statūti principā ir līdzeklis toreizējo uzvarētāju valstu, pirmām kārtam ASV, rokās, ar kuru viņi var pretoties šādai attīstībai, kādu Jūs vēlaties Vācijai.

Peter Fitzek: Uz to var skatīties dažādi. Okupanti spiež uz VFR valdību. Tā savukārt nodod šo spiedienu tālāk. Mana pieredze rāda, ka tiem, kuri nemeklē konfrontāciju ar pastāvošo sistēmu, no tās nerodas nekādas problēmas. Ierēdņu starpā arvien vairāk ir tādu, kas saprot, ka tie, kuri grib paši sevi pārvaldīt, jāliek mierā. Mēs varam parādīt, ka varam paši sevi organizēt labāk, nekā to dara valsts.
Es viscaur pozitīvi uztveru to, ka VFR valdība arvien vairāk spiež uz atsevišķu cilvēku, jo šādā veidā tiek atsijāti graudi no pelavām un cilvēki atskārš, ka viņiem pašiem jāsāk kustēties – gan individuāli, gan kolektīvi. Pateicoties spiedienam, ko mēs pašlaik jūtam, mēs sākam apzināties, cik īstenībā izlutināti mēs esam savas pārticīgās dzīves dēļ. Un tagad šī pārticība pamazām tiek mums atņemta. Tagad arvien vairāk cilvēku aizdomājas un jūtas spiesti sev teikt, ka tā tālāk nevar turpināties. Tikai tādēļ, ka mēs esam dzīvojuši bagāti, mēs tagad ievērojam, ka mūsu manta no mums aizpeld.

Sein: Vai Jūs meklējat atklātu diskusiju ar veco sistēmu?

Peter Fitzek: Vienmēr! Jebkurā gadījuma. Es labprāt runāju ar politiķiem un ar ierēdņiem. Daži no viņiem viscaur apzinās reālo Vācijas juridisko situāciju. Viņi zina, ka dzīvo VFR firmā un kalpo okupācijas varai. Daži apzinās arī to, ka uzticības zvērests, ko no viņiem pieprasa stājoties amatā, ir pretrunā ar tautas tiesībām un, ka Pamatlikuma 25. pants saka, ka tautas tiesību kodeksam ir priekšrocība iepretī VFR tiesību kodeksam. Es piedāvāju politiķiem, ja viņi to grib, strādāt kopā ar mums un atbalstīt mūsu izstrādātās jaunās sistēmas.

Sein: Vai Jūs jūtaties lielā reformatora Martina Lutera inspirēts, kurš taču arī veiksmīgi izplatīja savas tēzes tieši no Vitenbergas?

Peter Fitzek: Varbūt tas arī ir pamats tam, ka Dievs sūtīja mani uz Vitenbergu, lai veiktu šo manu darbu. Pie mums, piemēram, baznīca ir izgreznota ar tēzi: „Nekad nepārstāj domāt šķērsām”. Es ņemu to ļoti tuvu pie sirds un strādāju pie tā. Arī ģeomantijas skatījumā Vitenberga ir svarīga vieta, tādēļ arī daudzas Rietumeiropas revolūcijas ir izrietējušas tieši no šejienes. Visas pilsētas baznīcas atrodas uz vienas līnijas ar Eksternšteinu, seno mistēriju vietu. Te mēs redzam, ka senās kultūras bija labi informētas par atsevišķu vietu ģeomantisko nozīmi. Un mūsu Gaismas centrs atrodas arī tieši uz šīs līnijas. Gan jau Dievs ne bez sava iemesla novietojis mani šeit. Es zinu savu lomu un labprāt to uzņemos. Es zinu, ka ir pienācis laiks jaunai reformācijai. Ja paskatās vecos pravietojumus, tad arī var redzēt, ka tieši no Vācijas jāsākas pārvērtībām visā pasaulē. Un optimāla vieta reformācijai ir Vitenberga. Ne jau velti mūsu kanclere Angela Merkele ir sākusi savu vēlēšanu kampaņu Vitenbergā.

Sein: Ficeka kungs, liels paldies par sarunu.

No online izdevuma „Sein”