Jau nākamajā dienā pēc Apvienības nodibināšanas (1) Rūdolfs Šteiners lasīja pirmo lekciju Waldorf-Astoria strādniekiem, 24. aprīlī sekoja lekcija alus brūvētavā Dinkelacker Bosch’a darbnīcu strādniekiem, pēc tam varens priekšlasījums Daimlera darbnīcās Untertjurkheimā ar sekojošu diskusiju, kurā ar interesi piedalījās direktors dr. Riebesam. Viss tika intensīvi sagatavots un klausītāji rūpējās par to, ka Rūdolfs Šteiners visur tika laipni uzņemts. Cilvēki bija iedvesmoti. Rūdolfs Šteiners parādīja sevi kā spārnots tautas runātājs, kādu mēs viņu līdz tam nebijām pazinuši. Sākumā viņš dažiem likās diezgan radikāls, bet viņš nekad nerunāja kaislīgi. Pārmetums par politisku demagoģiju attiecībā uz viņu bija neattaisnots, jo viņš bija dziļi nopietns un stāvēja par debesu tiesu pāri situācijai. Viņa runātāja mākslas noslēpums bija tas, ka viņš kā neviens cits prata nostāties uz savu klausītāju līmeņa un lietot viņu valodu. Tā kā pa starpu notika arī internas sēdes ar iniciantiem un vēl atklātas lekcijas un lekcijas Antroposofiskās biedrības biedriem, tad varēja tikai apbrīnot šī nozīmīgā cilvēka darba spējas. Kas bija šis runātājs, kas bija tik cilvēciski pazīstams ar visām iedzīvotāju vajadzībām un tomēr varēja runāt par garīgajām pasaulēm, kas šķita esam atklātas viņa skatienam?

_________________________________________________________________________
(1) Apvienība „Sociālā organisma trīsdaļīgums”. Tā bija brīva organizācija bez statūtiem un biedru maksas, kas balstījās vienīgi tās locekļu interesē par lietu.

Hans Kühn, ein Fragment aus „Wie es zur Dreigliederungsbewegung kam”
aus „Erinnerungen an Rudolf Steiner“.