Jūlija tikums: PAŠAIZLIEDZĪBA kļūst par KATARSI.

Pašaizliedzība - jā padomā, visai dīvains jēdziens. Aizliegt pašam sevi?..

Kas tad ir šis „pats”, kas man esot jāaizliedz? Vai tas neesmu es – Jānis vai Pēteris –, kas, reiz piedzimis savai mammai, šā vai tā izaudzis, šo vai to iemācījies, izslimojis, beidzot šā vai tā iekārtojies dzīvē un tagad kaut ko domā, jūt, grib, uz kaut ko cer, par kaut ko sapņo, kuram kaut kas patīk un kaut kas riebjas? Vai tas nav tas, kas katru rītu pamostas, dienā vairāk vai mazāk rosās: kaut kur iet, brauc, kaut ko ēd, dzer, ar kādu runā, smejas vai skumst un vakarā iet gulēt? Vai tas nav viss cilvēks?! Kas tad no viņa paliek, ja viņš to visu sev aizliedz? Un kādēļ viņam tas būtu jādara?

Tādēļ, ka šis Jānis vai Pēteris vienā jaukā dienā pamostas (tas var notikt arī gaišas dienas laikā) ar šausmīgu domu: Kam tas viss? Mosties, mazgāties, tīrīt zobus, ēst, skriet uz darbu, kaut ko ar kādu runāt, kaut ko gribēt, uz kaut ko cerēt, vakarā iet gulēt un no rīta atkal...? Kas ir tas, kas to visu dara, kam tas viss ir it kā vajadzīgs?

Šajā svarīgajā dzīves mirklī viņš saprot, ka tas nebūt nav viņš PATS, kas to visu dara, bet gan kaut kas līdzīgs mehānismam, kas ir iestrādāts viņa ķermenī un kas stūrē to izsekojot kādu viņam nezināmu mērķi.

Kopš šī brīža Jānim vai Pēterim vairs nav miera un sākas paš-meklēšanas darbs. Ar lielākām vai mazākām sāpēm viena pēc otras tiek atpazītas un novilktas (aizliegtas) visdažādākās – gan ārējās, gan iekšējās – maskas, kas līdz šim tēloja viņa personību. Visa dvēsele tiek izrevidēta un iztīrīta līdz pašiem pamatiem, kamēr cilvēks sajūtas kails un tukšs un saprot, ka tikai tas arī ir viņš pats, ka īstenībā viņa vēl nemaz nav, ir tikai tukšs trauks.

Šī atklāsme atkarībā no pārdzīvojuma intensitātes var izvērsties par īstu dzīves krīzi. Viss, kas līdz šim izskatījās svarīgs, pēkšņi atmaskojas kā tukšs un bezjēdzīgs, zūd jebkāda dzīves motivācija, bieži tas visai dramatiski atspoguļojas arī veselības stāvoklī.

Jo godīgāk, pacietīgāk un konsekventāk tiek veikta šī revīzija, jo skaidrāks galu galā kļūst, ka atpakaļ ceļa vairs nav; un tad Jānis vai Pēteris var izdarīt nākamo atklājumu, proti, ka vienīgais, kas var piepildīt šo tukšo trauku ar jaunu, jēdzīgu saturu: nospraust mērķi un izvēlēties tam atbilstošu darbības veidu un virzienu, ir viņš PATS un neviens cits visā pasaulē. Šis mirklis iezīmē jaunas, apzinātas dzīves sākumu.

____________________________________________________________
Katarse nozīmē emocionālo krīzi, kas ved pie dvēseles attīrīšanās, šķīstīšanās.