„Kas tad īstenībā ir šī fiziskā pasaule? To nevar iepazīt, ja pazīst tikai kā fizisko pasauli. To var iepazīt tikai tad, ja izziņas procesā var patiesi aptvert arī tās garu, ko tā vienmēr nes sevī. Pie tā cilvēcei atkal jātiek. Tāda ir lielā pavērsiena jēga, kas notiek mūsu laikā, proti, ka pasaule rāda mums milzu posta un haosa ainu, taču tam, kurš redz dziļāk, šis haoss, šī šausmīgā cilvēcisko kaislību plosīšanās, kas visu aptumšo un beigu beigās grib iedzīt visu pilnīgā pagrimumā, atklāj aiz tām stāvošo garīgo varu gribu palīdzēt cilvēcei satvert jauno garīgumu. Un nosliece ieklausīties šajā gara balsī, kas skan mūsu materiālistiskajā esamībā, norāda uz cilvēka spēju uztvert antroposofisko garazinātni.”

Rūdolfs Šteiners, „Cilvēka vecums kā sapratnes orgāns”