Ir tāda lūgšana: Mans Dievs, neļauj man paiet garām vissvarīgākajam, kas pašlaik norisinās pasaulē.

Vai nav īpatnēja lūgšana? Vai tad vissvarīgākais nav arī visievērojamākais? Vai, piemēram, šodien vissvarīgākais nav saimnieciskā krīze, vai globalizācija, vai, teiksim, terorisms, par ko nenogurstoši runā un raksta masu mēdiji? Acīmredzot nē.

Kad pirms 2000 gadiem Kristus dzīvoja uz Zemes, tas bija centrālais un vissvarīgākais notikums visā cilvēces attīstības vēsturē, tās pagātnes auglis un nākotnes sēkla, bet kas to ievēroja? Saujiņa mācekļu. Tacits, romiešu vēsturnieks, piemēram, raksta par kristiešiem kā par slepenu sektu, kuras vadonis ir kāds Jēzus, kas kūda cilvēkus uz visādiem nedarbiem.

Un kas šodien ir tas svarīgākais, ko mēs nedrīkstētu nogulēt? Tā ir antroposofijas sludinātā vēsts par Kristus atgriešanos vai, pareizāk teikt, klātesamību ēteriskā veidolā, ko, sākot ar 20. gadsimta 30. gadiem, pateicoties jaunai, cilvēcē austošai spējai, var uztvert arvien vairāk cilvēku.

„Tas ir arī domāts ar Apokalipses apsolījumu, ka ”Kristus parādīsies mākoņos”, jo tas nozīmē, ka Viņš parādīsies astrālajā plānā kā ēterisks veidols. Jāuzsver, ka šajā attīstības periodā Viņu var raudzīt tikai ēteriskajā miesā. Tas, kurš domā, ka Kristus parādīsies vēlreiz fiziskajā miesā, aizmirst, ka evolūcijas gaitā cilvēks iegūst arvien jaunas spējas. Ir aplami domāt, ka tāds notikums kā Kristus parādīšanās varētu atkārtoties tāpat, kā tas reiz jau bija noticis.”

(Rūdolfs Šteiners, “Ezotēriskā kristietība un cilvēces garīgā vadība”, Heidelberga, 27.01.1910.)

Kādēļ tas ir tik svarīgi? Tādēļ, ka no tā, vai pietiekami daudz cilvēku ievēros šo notikumu, pareizi to sapratīs un ļaus tam sevi ietekmēt, ir visnopietnākajā ziņā atkarīga cilvēces progresīva attīstība.

____________________________________________________________________
Skat. PUBLIKĀCIJAS / R.Šteiners, „Garazinātne kā sagatavotāja jaunai ēteriskai redzei”.