Lai arī fiziskajā pasaulē lietas neiet tik ātri, kā tās var izdomāt, tomēr soli pa solim arī tur tās iet uz priekšu. Katrā ziņā tik un tā ārējās norises var tikai sekot iekšējām, un iekšējā mājoklī nākamnedēļ atliek sarūpēt pēdējos „sīkumus” lolotā gara bērna sagaidīšanai: mieru, klusumu un, neskatoties ne uz ko, aktīvu paļāvību labajiem pasauli vadošajiem spēkiem. Bet izšķirošs iekšējs solis, kas katram no mums reiz būtu jāsadūšojas spert, ir pašizcīnītā atskārsme, ka šie pasauli vadošie spēki, kas līdz šim ir rādījuši mums ceļu no garīgām tālēm, kopš 2000 gadiem vairs nemīt nekur citur kā mūsu pašu dvēselē, ka turpmāk tieši un tikai no mums ir atkarīgs, kur virzīsies mūsu pasaule, kāda tā būs, visi tās likteņi – no manis, no Tevis, no mums visiem un katra atsevišķā. Šī arī ir Ziemassvētku mistērijas vēsts: pasaules Gaisma, kas visus iepriekšējos laikus ir vadījusi mūs kā tālā zvaigzne virs gudro ķēniņu galvām, grib iemājot mūsos un caur mums turpināt veidot pasauli tālāk, kamēr tā būs sasniegusi savu skaisto mērķi.