Ja pirmīt mūsu jaunajā mājā līdz ar siltuma, ūdens saimniecības un elektriskā tīkla sakārtošanu ienāca dzīvība, tad šiem darbiem tomēr bija nepieciešams piesaistīt speciālistus, lietpratējus. Mēs drīkstējām tikai izteikt savas aptuvenas vēlmes. Arī mūsu pašu organismā dzīvības procesi ir tie, pār kuriem mums vēl nav īsti varas. Tos pagaidām arī regulē un uztur daudz augstāka ranga „speciālisti”, nekā mēs savā pašreizējā attīstības pakāpē.

Savukārt trešajā nedēļā, kad runa jau ir par sienu krāsošanu, aizkaru piemeklēšanu un citiem, vairāk mākslinieciskiem darbiem, mēs varam pilnīgi apzināti tajos iesaistīties. Mēs arvien vēl neesam šīs mājas likumīgais Kungs, bet gan tās labāks vai sliktāks pārvaldnieks, kas ir jo labāks, jo vairāk ieklausās sava Kunga vēlmēs, jo labāk pazīst viņa gaumi un intereses, viņa pasaules redzējumu un pamatnoskaņojumu.

Dekorējot savu mājokli, mēs piešķiram tam dvēseli, sava Kunga dvēseles spoguļtēlu.