7. Vērsis pazūd

Jāšus uz vērša
es sasniedzu savu mājokli.
Man ir jautri.
Nav vairs nekāda vērša.
Ir nolaidusies krēsla.
Svētlaimīgā mierā
esmu atstājis
pātagu un striķi
savā būdā
zem salmu jumta.

Komentārs: Viss ir viens likums, nevis divi. Mēs tikai iztaisām no vērša kaut ko laicīgi ierobežotu. Tas ir kā attiecības starp zaķi un slazdu, starp zivi un tīklu. Tas ir kā zelts un mēsli vai kā Mēness, kas parādās aiz mākoņa. Skaidras gaismas ceļš ved cauri bezgalīgiem laikiem.