6. Jāšana mājup uz vērša

Es uzkāpju vērsim mugurā
un jāju
lēnām atpakaļ uz mājām.
Manas flautas balss
skan cauri vakaram.
Es diriģēju nebeidzamo ritmu,
ar plauktas sitieniem
pavadot
pulsējošo harmoniju.
Vai tam, kas saprot šo vārdu jēgu,
vēl vajag vārdus?

Komentārs: Cīņa ir galā; guvums un zaudējums ir līdzīgi. Es dziedu sādžas malkas cirtēja dziesmu un spēlēju bērnu melodijas. Jājot uz vērša es vēroju mākoņus virs savas galvas. Es virzos uz priekšu, un nekas nesauc mani atpakaļ.