„Es esmu teicis, ka ikvienam pēcatlantiskajam laikmetam ir savs īpašs uzdevums. Es esmu vispārēji raksturojis piektā pēcatlantiskā laika posma uzdevumu norādot uz to, ka šajā laikā cilvēce stāv uzdevuma priekšā noskaidrot attiecības ar ļauno kā ar pasaules attīstības impulsu.

Ko tas nozīmē, mēs jau esam daudzkārt pārrunājuši. Tas nav iespējams citādi, kā ar piektā pēcatlantiskā laikmeta cilvēku piepūli iekarot cilvēcei spēkus, kas parādīsies kā ļaunie spēki, lai tā būtu spējīga nākotnē paveikt ar šiem ļaunajiem spēkiem kaut ko visu pasaules attīstību veicinošu. Tieši tādēļ šī piektā pēcatlantiskā perioda uzdevums ir īpaši grūts.

Redziet, cilvēkiem būs jāsatiekas ar daudziem kārdinājumiem. Un, kad ļaunās varas pamazām apstās cilvēku, viņš sajutīs dabisku tieksmi drīzāk nodoties ļaunajam visās sfērās, nekā uzņemt cīņu ar to un liktu tam kalpot pareizai pasaules attīstībai.

Un tomēr tam jānotiek; ļaunajam jāliek noteiktā mērā kalpot labajai pasaules attīstībai. Bez tā cilvēce nevarēs ieiet sestajā pēcatlantiskajā laikmetā, kuram būs pavisam cits uzdevums, proti, ļaut cilvēcei, lai arī vēl esot saistītai ar Zemi, tomēr dzīvot pirmām kārtām pastāvīgi raugoties garīgajā pasaulē, vadoties pēc garīgiem impulsiem. Tieši ar šo piektā pēcatlantiskā laikmeta uzdevumu iepretī ļaunajam ir saistīts tas fakts, ka cilvēki var piedzīvot sava veida personības aptumsumu.

Tagad mēs zinām, ka kopš 1879. gada cilvēkam vistuvāk stāvošie tumsas gari, kuri pieder pie angeloi valstības, tika padzīti no garīgās pasaules cilvēku valstībā un tagad ir klāt cilvēku impulsos, darbojas caur cilvēkiem.

Es teicu, ka tieši tādēļ, ka cilvēkam tik tuvu stāvošās būtnes neredzami darbojas starp cilvēkiem un, ka šo ļauno spēku dēļ cilvēks tiek atturēts no tā, lai ar savu saprātu atzītu spirituālo pasauli – jo tas savukārt ir ar to saistītais mūsu, piektā pēcatlantiskā laikmeta uzdevums –, tieši tādēļ tajā dzīvojošiem cilvēkiem tiks dotas daudzas iespējas nodoties tumšiem maldiem. Un tomēr šajā piektajā pēcatlantiskajā laika posmā cilvēkam būs jāpiepūlas aptvert spirituālo gudrību ar savu saprātu.

Šī gudrība tiks atklāta; kā sekas tam, ka 1879. gadā tumsas gari tikuši uzvarēti garīgajā pasaulē, arvien vairāk spirituālās gudrības varēs plūst no tās lejā, Zemes pasaulē. Ja tumsas gari būtu palikuši augšā garīgajās valstībās, viņi kavētu šo plūsmu. Turpmāk viņi nevar aizkavēt spirituālās gudrības ieplūšanu Zemes pasaulē, bet viņi cenšas izraisīt jucekli un aptumšot dvēseles, traucējot tām šo gudrību uztvert.”

Rūdolfs Šteiners (GA 178, 19.11.1917)

Jebkādas „ļaunās varas” tiek mūsu dvēselē caur mūsu „patmīlības” vārtiem, lai mūs mulsinātu, iebiedētu un iemānītu savu kārdinājumu tīklos. Mēs nespējam pretoties šiem kārdinājumiem, kamēr paliekam pievērsti tikai pašu būtnei, rūpējoties par tās labklājību. Tikai patiesa interese par pasauli, par visas radības kopējiem mērķiem un labklājības noteikumiem spēj paplašināt mūsu dvēseli tiktāl, ka tajā var ieplūst „gaisma no gara dzīlēm”, atklājot mums pasaules jēgu un mūsu līdzdalības iespējas tās likumsakarīgajā attīstībā.